Saeima pieņem regulējumu dubultpilsonības atzīšanai

Saeima ceturtdien, 9.maijā, galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Pilsonības likumā, kas atzīst dubulto pilsonību, nosaka pilsonības piešķiršanu valstī dzimušu nepilsoņu bērniem un Latvijas pilsoņu bērniem, kuri dzimuši ārvalstīs, kā arī paredz izmaiņas naturalizācijas kārtībā, ziņo Saeimas Preses dienests.

Pilsonības likuma grozījumi tika izstrādāti īpaši šim nolūkam izveidotā Juridiskās komisijas apakškomisijā. Darbs pie apjomīgās Pilsonības likuma reformas ilga teju divus gadus, ciešā sadarbībā ar ekspertiem izstrādājot likuma redakciju, kas atbilst mūsdienu situācijai un risina daudzu gadu gaitā radušās problēmas.  Līdz šim pilsonības jautājumus Latvijā regulēja likuma 1998.gada redakcija, kas vairs neatspoguļo sabiedrības aktualitātes un vērtības, neņem vērā Latvijas dalību Eiropas Savienībā (ES) un aktuālos migrācijas procesus.

Pilsonības likums papildināts ar tā mērķi, definējot tajā piecus likuma darbības aspektus. Likums nosaka personas, kuras uzskatāmas par Latvijas pilsoņiem, nodrošina valstsnācijas piederīgajiem – latviešiem un līviem – tiesības reģistrēties par Latvijas pilsoņiem, kā arī dod iespēju Latvijas trimdiniekiem un viņu pēctečiem reģistrēties par Latvijas pilsoņiem. Likuma mērķis ir arī veicināt saliedētas un uz Latvijas tautas kopīgajām vērtībām balstītas Latvijas sabiedrības attīstību, kā arī atzīt dubulto pilsonību atbilstoši Latvijas valsts politiskajiem mērķiem un interesēm un pieaugošas mobilitātes apstākļos saglabāt Latvijas pilsoņu kopumu.

Atzīstot dubulto pilsonību, likums nosaka, ka Latvijas pilsonība saglabājama arī pilsoņiem, kuri ir ieguvuši citas ES dalībvalsts, Eiropas Brīvās Tirdzniecības Asociācijas dalībvalsts vai arī Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts pilsonību. Tāpat dubultpilsonība varēs būt personai, kura ieguvusi ārvalsts pilsonību, ar kuru Latvija noslēgusi līgumu par dubultpilsonības atzīšanu. Likumā papildināts to valstu loks, ar kurām tiek pieļauta dubultpilsonība, tām piepulcējot arī Austrāliju, Brazīliju un Jaunzēlandi. Noteikts, ka Latvijas pilsonību varēs saglabāt arī tām personām, kas ieguvušas iepriekš nenosaukto valstu pilsonību, ja būs saņemta Ministru kabineta atļauja. Tāpat pilsonība saglabāsies personām, kuras citas valsts pilsonību ieguvušas laulību vai adopcijas rezultātā.

Attiecībā uz latviešiem un līviem pilsonība piešķirama tiem, kas noteiktā kārtībā apliecinājuši savu priekšteču dzīvesvietu Latvijas teritorijā un latviešu valodas prasmi.

Pilsonību varēs iegūt Latvijas trimdinieki un viņu pēcnācēji, iesniedzot apliecinājumu. Tie ir cilvēki, kuri Latviju atstājuši PSRS vai Vācijas okupācijas režīma dēļ vai tikuši deportēti un līdz 1990.gada 4.maijam neatgriezās valstī uz pastāvīgu dzīvi.

Izmaiņas Pilsonības likumā noteic, ka bērns ir Latvijas pilsonis neatkarīgi no bērna dzimšanas vietas, ja viņa dzimšanas brīdī viens no vecākiem ir Latvijas pilsonis. Savukārt Latvijā pēc 1991.gada 21.augusta dzimušu nepilsoņu bērns ir atzīstams par valsts pilsoni, ja viņa pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvijā un viņš pirms tam visu laiku bijis bezvalstnieks vai nepilsonis. Noteikts, ka nepilsoņa bērna atzīšana par Latvijas pilsoni, ievērojot viena vecāka paustu gribu, notiek vienlaikus ar ierakstu par bērna dzimšanu.

Ar grozījumiem arī precizēta Latvijas pilsonības atņemšanas un atjaunošanas kārtība, atteikšanās no valsts pilsonības un naturalizācijas kārtība. Piemēram, zināšanu pārbaudes atvieglojumi būs personām, kuras ir ieguvušas pamatizglītību latviešu valodā, apgūstot latviešu mācībvalodā vairāk nekā pusi no pamatizglītības programmas, vai apguvušas pilnu vispārējās vidējās izglītības vai profesionālās vidējās izglītības programmu.

Grozījumi Pilsonības likumā stāsies spēkā 2013.gada 1.oktobrī – līdz ar attiecīgajiem Ministru kabineta noteikumiem.