Raibas Lieldienas!

Lieldienas ir vieni no nozīmīgākajiem svētkiem latviešu kultūrā, līdzās Jāņiem un Ziemassvētkiem. Šajā laikā tiem svinēta gaismas uzvara pār tumsu, pavasara sākums un ar dažādiem rituāliem veicināta zemes auglība. Tradicionāli šajā laikā tika dziedātas tautasdziesmas, skaitīti ticējumi, notika šūpošanās un pats galvenais – dažādas ēverģēlības ar olām.

Tautasdziesmas

Tautasdziesmas ir neatņemama Lieldienu svinēšanas sastāvdaļa, kurai ir gan rituāla nozīme, cenšoties “piedziedāt” auglību, “aizdziedāt” prom mošķus un nelaimes, gan arī svinēšanas nozīme, padarot svētkus jautrākus un līksmākus. Tautasdziesmās parasti apdziedāja sauli kā gaismas un siltuma nesēju, bieži vien saucot to par zelta olu vai zelta bumbu. Tāpat bieži vien tiek apdziedāta šūpošanās, kā arī apdziedāti citi rituāli un ticējumi, bet visas tautasdziesmas tā vai citādi aicināja uz auglību un pārticību.

Kur meklēt tautasdziesmas par Lieldienām:

Video: Lieldienu svinības Brīvdabas muzejā, Latvijā (2009.gads)

Ticējumi

Latviešu kultūrā ticējumiem bijusi liela nozīme jau izsenis, un Lieldienas arī nav izņēmums.

  • Ja olas lobot čaumala nolobās labi, lini vasarā augšot labi, bet, ja slikti – tad linu raža būšot slikta.
  • Lieldienās olas jāēd ar sāli, citādi melos.
  • Lieldienās ar olām jāmainās, citādi vistas nedēs olas.
  • Lieldienās no pagalmiem jāizdzen putni, lai tiktu vaļā no visām slimībām un nelaimēm.
  • Lieldienās jāšūpojas daudz, tad visu gadu nenākšot miegs.
  • Lieldienās jāšūpojas, lai vasarā odi nekož.
  • Pēc Lieldienām šūpoles jāsadedzina, lai raganām nav kur šūpoties.
  • Lieldienu rītā pirms saules jāceļas, tad visu vasaru darbi veikšoties.
  • Lieldienu rītā plikam jāvārtās rīta rasā, tad veselība turēsies visu cauru gadu.
  • Lieldienu rītā pirms saules lēkta jāiet uz šķūni skaidas lasīt, tad nauda turēsies.

 Olas

lieldienasOlas, protams, ir galvenais Lieldienu atribūts – ola simbolizē sauli, saules atnākšanu. Ola ir galvenā Lieldienu mielasta sastāvdaļa, ar oli saistāmi daudzi ticējumi, un ola ir galvenais Lieldienu ēverģēlību “ierocis”.

Lai gan olu krāsošana ir pirmais, kas nāk prātā, domājot par Lieldienu olām, olu krāsošanas tradīcija ir salīdzinoši jauna parādība – Dainās tiek runāts tikai par baltām un zelta olām, un ar zelta olu vai zelta bumbu, kā zināms, tiek saprasta saule.

Olu krāsošanā mūsu senči izmantoja visus iespējamos pieejamos līdzekļus:

  • krāsošana sīpolu mizās, protams, ir visizplatītākais veids, tomēr arī tam ir savas nianses, proti, sīpolu mizas olas padara brūnas, tāpēc, lai iegūtu skaistus ornamentus, ap olām sēja dažādas lapas. Mūsdienu mājas apstākļos visvienkāršākais veids ir, uzliekot lapu, piespiest to pie olas ar kaprona zeķi, tas jādara īpaši rūpīgi, lai raksts veidotos izteikts un neizplūstu;
  • vēl viena nianse ar sīpolu mizām ir tāda, ka ieteicams esot izmantot tieši sarkanā sīpola mizas un brūnās olas, tad olas iznākot īpaši krāšņas;
  • ja olas izvēlas vārīt sīpolu mizās bez lapu pielikšanas klāt – ar mērķi iegūt tikai toni, tad pēc novārīšanas ornamentu var uzzīmēt uz olām pēc izvēles ar tiem līdzekļiem, kas mājās atrodami;
  • lai iegūtu koši sarkanu toni, olas jāvāra ūdenī, kam pievienots liels daudzums biešu sulas;
  • ja ūdenim pievieno melleņu ievārījumu, var iegūt zilas olas;
  • ja ūdniem tiek pievienots upeņu ievārījums, iespējams iegūt olas lillā krāsā;
  • tāpat skaistus musturus var iegūt, katru olu ietinot krāsainās lupatiņās un tad ūdenim pievienojot vēlamo “krāsu”;
  • savdabīgs rotājums uz olas iznākot, ja to ievieto kaprona zeķē un turpat ieber arī putraimus, grūbas vai rīsus, un tad liek vārīties;
  • olu krāsošanai var izmantot jebkurus materiālus, kas atrodami dabā, galvenais ir izdoma;
  • olu krāsošanā svarīgi atturēties no ķīmisko krāsvielu izmantošanas, lai pēc iespējas pieturētos pie tradicionālā Lieldienu olu krāsošanas veida un nozīmes;
  • un atcerēsimies, ka mums vēl priekšā ir olu kaujas (koka olas izmantot aizliegts!), tāpēc, lai olu čaula būtu stiprāka, vārot tās, pieberam klāt sāli!

Rotaļas

Latvieši bez dažādām ēverģēlībām nevar, un arī Lieldienas nav izņēmums. Arī rotaļās galvenais objekts bija olas – tās kā likums bija krāsotas.

  • Zināmākā Lieldienu rotaļa bija sišanās ar olām. Katrs ņēma sevis paša krāsotās olas un gāja pie otra sisties – vispirms ar spico galu sita pret pretinieka olas apaļo galu un otrādi. Bieži vien sitējam tomēr bija jāuzmin, kuru galu pretinieks tur saujā – spico vai apaļo -, ja neuzminēja, tad sita otrs. Uzvarēja tas, kura ola izturēja visilgāk, bet uzvarētājs saņēma arī tās olas, ko sasitis. Lai uzvarētu, tika izmantotas dažādas viltības, piemēram, vārot olas, piebēra sāli, lai olu čaumala būtu spēcīgāka. Tos, kuri izmantoja koka olas, ātri atklāja, bet arī tā bija izplatīta viltība.
  • Olu ripināšana droši vien ir otra zināmākā Lieldienu rotaļa. Olas tika ripinātas pa nelielu koka renīti, kuras vienu galu pacēla augstāk, lai olas var viegli ripot lejā. Galvenais uzdevums bija aizripināt savu olu tālāk par citu olām. Tam, kurš “apdzina” visas citas olas, pienācās apdzītās olas, tad varēja izēsties.

Video: Lieldienas latviešu folkloras tradīcijā

Šūpošanās

Šūpošanās nozīme Lieldienās bija ļoti liela, tāpēc vieta, kur šūpoles tiks iekārtas, tika rūpīgi izraudzīta jau laikus. Tradicionāli tā bija kalnā starp diviem ozoliem.  Šūpošanās bija simboliska saules atnākšanas atdarināšana, jo uzskatīja, ka saulei atgriežoties, tā šūpojas trīs reizes uz vienu pusi un trīs reizes uz otru pusi.

Pirmos vienmēr šūpoja mājas saimniekus. Šūpoties vajadzēja visas trīs dienas, un bieži vien to darīja arī nedēļu pēc Lieldienām. Ticēja, ka tos, kuri Lieldienās nešūpojās, vasarā kodīšot odi.

Šūpoles parasti darināja no ozola vai oša. Pēc Lieldienām šūpoles sadedzināja, lai raganām nebūtu, kur šūpoties.

Video: Lieldienu šūpošanās Rīgā (2012.gads)

Mielasts

Tradicionālais Lieldienu ēdiens, protams, bija vārītas olas, tomēr jāņem vērā, ka Lieldienās lielas izēšanās nenotika (kā Ziemassvētkos, piemēram), jo pēc bargās ziemas pārtikas krājumi parasti jau bija ievērojami noplicināti. Bez olām uz galda lika dažādus labības izstrādājumus – raušus vai plāceņus. Lieldienu rausis parasti bija apaļs, tādējādi simbolizējot sauli.

Mūsdienās, protams, iespējas klāt Lieldienu galdu ir daudz plašākas, tādēļ, ieskatījāmies internetā pēc interesantākajām Lieldienu receptēm: 

Avoti

Raksta sagatavošanā izmantoti šādi informācijas avoti: