Ārlietu ministrija publicē informatīvo ziņojumu par sadarbību ar Latvijas diasporu 2013.-2015.gadam (papildināts)

Kā norādīts Ārlietu ministrijas mājas lapā 2013.gada 1.martā ziņojums ir iesniegts izskatīšanai Ministru kabinetā un 5.martā Ministru kabineta sēdē tas ticis atbalstīts. Ziņojumā noteikti četri rīcības virzieni: 1.Latviskās identitātes un saiknes ar Latviju uzturēšana; 2.diasporas politiskās un pilsoniskās līdzdalības veicināšana; 3.sadarbība ar diasporu ekonomikā, kultūrā, izglītībā un zinātnē, intelektuālā potenciāla aizplūšanu aizstājot ar intelektuālā potenciāla aprites procesu; 4.atgriešanās veicināšana.

Kā norādīts Ārlietu ministrijas mājas lapā 2013.gada 1.martā ziņojums ir iesniegts izskatīšanai Ministru kabinetā un 5.martā Ministru kabineta sēdē tas ticis atbalstīts (teksts papildināts saskaņā ar 5.martā publicēto informāciju Ārlietu ministrijs mājas lapā). Ziņojumā noteikti četri rīcības virzieni: 1. Latviskās identitātes un saiknes ar Latviju uzturēšana; 2. diasporas politiskās un pilsoniskās līdzdalības veicināšana; 3. sadarbība ar diasporu ekonomikā, kultūrā, izglītībā un zinātnē, intelektuālā potenciāla aizplūšanu aizstājot ar intelektuālā potenciāla aprites procesu; 4. atgriešanās veicināšana.

Lai arī ikviens no ziņojumā minētajiem rīcības virzieniem skar ikvienu no mums – Latvijas diasporas pārstāvjiem -, uz mums vistiešāk attiecas tieši PIRMAISrīcības virziens – Latviskās identitātes un saiknes ar Latviju uzturēšana. Tā mērķis ir saglabāt Latvijas diasporas saikni ar Latviju, veicināt latviskās identitātes saglabāšanu, kā arī latviešu valodas un kultūras telpas pieejamību ārpus Latvijas teritorijas, un šajā virzienā Ārlietu ministrija plāno īstenot vairākus uzdevumus:

  • latvijas valstspiederīgo interešu aizstāvība un konsulāro pakalpojumu nodrošināšana ārvalstīs
  • vēstniecības kā diasporas sabiedriskās dzīves centri
  • diasporas pašorganizēšanās veicināšana
  • atbalsts „nedēļas nogales skolu” darbībai

Nepieciešams atrisināt latviešu skolu telpu jautājumu vēstniecībās Īrijā, Stokholmā un Briselē Latvijas prezidentūras ES Padomes laikā, kur pārstāvniecības telpās notiek arī pašdarbības kolektīvu nodarbības. Saskaņā ar PBLA sniegto informāciju, kritiskā stāvoklī ir nedēļas nogales skola Brisbenā, Austrālijā, kuras darbības atjaunošanai nepieciešams finansiāls un metodisks atbalsts. (..) Vienlaikus jaunu nedēļas nogales skolu dibināšanas gadījumā ir jāizvērtē, vai to darbību ir iespējams izvērst vēstniecību telpās. Valstīs ar lielu Latvijas diasporu (Īrija, Lielbritānija, Vācija u.c.) vēstniecībām jāveic darbs ar vietējām pašvaldībām, eventuāli rodot risinājumu latviešu skolu izvietošanai vietējo vispārizglītojošo skolu vai pašvaldību telpās.

  • latviešu valodas apmācības veicināšana mītnes zemes vispārizglītojošās skolās
  • latviešu valodas apmācības un pētniecības veicināšana mītnes zemes studiju programmās augstskolās
  • sadarbība latviešu trimdas kultūras mantojuma un vēstures izpētē un saglabāšanā

OTRAIS rīcības virzienā – Diasporas politiskās un pilsoniskās līdzdalības veicināšana -, kura mērķis ir veicināt diasporas politisko un pilsonisko līdzdalību Latvijā notiekošajā, veicināt piederības sajūtu Latvijai, tikuši definēti šādi paveicamie uzdevumi:

  • Saeimas un Eiropas Parlamenta vēlēšanu, tautas nobalsošanas un parakstu vākšanas procesu nodrošināšana ārvalstīs;
  • Ārlietu ministrijas iesaiste ar Pilsonības likuma grozījumiem saistītajos procesos

Viens no galvenajiem Pilsonības likuma grozījumu mērķiem ir pieļaut dubultpilsonības piešķiršanas iespēju paplašināšanu trimdas latviešiem un „jaunās emigrācijas” Latvijas valstspiederīgajiem, kuriem saskaņā ar pašreizējo likumu, pieņemot citas valsts pilsonību, ir jāatsakās no Latvijas pilsonības vai pilsonība tiek atņemta (piemēram, 2011. gadā no Latvijas pilsonības atteikušās 294 personas, savukārt 71 personai Latvijas pilsonība atņemta).

TREŠAJĀ rīcības virzienā, kura mērķis ir stiprināt diasporas iesaisti Latvijas sabiedriskajos procesos, panākt mijiedarbību ekonomikā, zinātnē, izglītībā un kultūrā, minēti četri paveicamie uzdevumi:

  • diasporas iesaistīšana Latvijas ekonomikas, zinātnes un kultūras dzīvē

Latvijas ekonomikā jau darbojās un investē latviešu emigrācijas pārstāvji. Visas sadarbības iespējas vēl nav izsmeltas, un pastāv būtisks potenciāls jaunu ideju attīstīšanai. ĀM sadarbībā ar diasporas organizācijām un vietējām iestādēm, pasaules latviešu savstarpējās komunikācijas veicināšanai ir iniciējusi vairākus uz diasporu mērķētus pasākumus.

  • diasporas apzināšana un savstarpējās komunikācijas veicināšana

Pēdējā laika aptaujas un pētījumi liecina, ka liela daļa ārzemēs dzīvojošo Latvijas valstspiederīgo neplāno atgriezties Latvijā. Tādēļ vēl jo svarīgāk ir panākt attieksmes maiņu pret emigrāciju – ar to saprotot ne tikai neatgriezenisku procesu, bet arī mobilitātes izpausmi kā cirkulāru procesu, jeb īslaicīgu uzturēšanos ārpus valsts un tai sekojošu atgriešanos. (..) Nozīmīga ir diasporas „kontaktu tīkla” veidošana, lai, apzinot diasporas profesionālo speciālistu kopumu, mērķtiecīgi notiktu dialoga uzturēšana un dažāda rakstura nozaru pasākumu plānošana ar diasporas piedalīšanos. Tas ļaus precīzāk izvērtēt diasporas sastāvu un tās cilvēku potenciālu piedalīties konkrētā sadarbības jomās – politiskajā, zinātniskajā, ekonomiskajā, izglītības, kultūras vai citās jomās.

  • komunikācijas platformas „Globālais latvietis” attīstīšana

Ņemot vērā, ka diasporu interesējošā oficiālā informācija no Latvijas ir izkliedēta dažādās ministriju un iestāžu mājaslapās un citās vietnēs, ĀM ieviesīs „vienas pieturas aģentūras” principu un sadarbībā ar Valsts reģionālās attīstības aģentūru (portālu www.latvija.lv) veicinās informācijas apkopošanu diasporas mērķauditorijai vienā vietā. ĀM izstrādā komunikācijas platformu „Globālais latvietis”, kas būs vienota komunikācijas platforma plašai diasporas informēšanai gan par diasporas aktualitātēm, gan sadarbības piedāvājumiem ar Latviju (tajā skaitā arī par reemigrāciju), veicinot informācijas apmaiņu starp valsti un diasporu, dažādiem pasaules latviešu medijiem un vietējiem Latvijas informācijas avotiem.

Platformas „Globālais latvietis” ietvaros tiks veiktas šādas darbības:

  1. tiks izveidots jauns ĀM mājas lapas atvērums ar diasporai nepieciešamo informāciju par ĀM darbību diasporas jautājumos, vēstniecību sadarbību ar diasporu, diasporas organizācijām un diasporai aktuālo informāciju un noderīgajām saitēm;

  2. sadarbībā ar Valsts Reģionālās Attīstības aģentūru tiks izveidots diasporas vajadzībām atlasītas informācijas atvērums oficiālajā portālā www.latvija.lv ar diasporai noderīgo valsts institūciju informāciju (par reemigrāciju, nodokļiem, izglītības iespējām bērniem un studentiem, u.c.) un elektroniskajiem pakalpojumiem;

  3. sadarbībā ar Latvijas sociālajiem medijiem un diasporas medijiem, diaspora tiks regulāri 

    informēta par valdības darbību diasporas jautājumu jomā. ĀM sadarbosies ar Valsts 

    kanceleju, izveidos valdības mājas lapu sociālajā medijā www.draugiem.lv;

  4. tiks izvērtēta informācija par valdības darbības atspoguļojumu diasporā;

  5. sadarbībā ar Valsts kanceleju tiks rīkotas valdības pārstāvju tiešraides konferences ar 

    diasporas pārstāvjiem;

  6. tiks iniciēti un atbalstīti mediju forumi, veicinot Latvijas mediju sadarbību ar diasporas 

    partneriem.

  • migrācijas un diasporas procesu pētniecība un izpratnes veicināšana

ĀM piedalīsies Diasporas studiju centra tapšanā Latvijas Universitātē. 2013. gadā LU, Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā un ĀM plāno noorganizēt pirmo „studiju nometni” diasporas jautājumu aktualizēšanai, piesaistot ievērojamus ārzemju speciālistus un Latvijas ekspertus.

Atgriešanās veicināšana ir CETURTAIS ziņojumā identificētais rīcības virziens, kura mērķis ir veicināt diasporas pārstāvju atgriešanos Latvijā, nodrošinot Latvijas valsts institūciju un pašvaldību informācijas pieejamību un komunikāciju par atgriešanās iespējām un ar reemigrāciju saistīto normatīvo regulējumu, kā arī atgriešanās formalitāšu kārtošanu Latvijas vēstniecībās ārvalstīs.

Daudzus no minētajiem uzdevumiem Ārlietu ministrija jau veic, tomēr, vienlaikus arī atzīst cilvēkresursu un finansējuma trūkumu šo uzdevumu pilnvērtīgai veikšanai, tādēļ, kā daudzviet minēts ziņojumā, Ārlietu ministrija izvērtēs iespējas palielināt finansējumu un cilvēkresursu apjomu šo uzdevumu pilnvērtīgai veikšanai.

Pilns pētījuma teksts atrodas Ārlietu ministrijas mājas lapā.